Viņi iekāpj mašīnā, kaut kur brauc, pēc tam izkāpj, dodas savās pilsētas gaitās un vairs neatskatās. Pēc tām pienāk jauna diena, citas mašīnas, citi ceļabiedri. Visu mūžu viņi ir bijuši pavisam parasti pasažieri – vīrietis, jauna meitene, vīrieša sieva un viņas mīļākais.
Visu mūžu viņiem šķitis, ka viņi ir tie, kas izvēlas gan brauciena mērķi, gan maršrutu; viņi bijuši pārliecināti, ka paši ir sava ceļa noteicēji.
Taču tad pienāk diena, kad viņi visi ne vien beidzot satiekas, bet arī ir spiesti pamazām atskārst, ka ir maldījušies. Brauciena iznākums nebūt nav tikai katra paša ziņā. To nosaka arī pārējie līdzbraucēji un, iespējams, vēl kāds – mašīnā apmeties Dievs, šofera liktenim nolemts eņģelis vai liktenis.z